Šajā rakstā centīšos paskaidrot kas ir Eiro vidējās vērtības metode (“Euro cost averaging“), kā tā ietekmē ieguldījumu portfeļa ilgtermiņa ienesīgumu un kādi ir tās ieguvumi un trūkumi.
Metodes pamatā ir regulāra naudas novirzīšana ieguldījumu portfelim, kā ar regulāro maksājumu, kur summa un regularitāte nemainās. Tas prasīs disciplīnu – pirmkārt, lai naudu vispār novirzītu uz ieguldījumu konta un no turienes neizņemtu, un otrkārt, lai pieturētos pie savas stratēģijas un iegādātos tikai to, ko biji nolēmis.
Eiro vidējās vērtības metode (ko turpmāk saīsināšu kā EVV ērtības labad) ir vienkārša metodi, kas spēj uzlabot Tava ieguldījumu portfeļa ienesīgumu tā izveides sākumā. Oriģināli ideja Angliski tas saucas “Dollar cost averaging” un kā noproti sākotnēji tas radās Amerikā jo stāsts bija par dolāriem. Tā ir viena no vienkāršajām metodēm, ko ikviens var pielietot, lai uzlabotu savas izredzes gūt pelņu no saviem regulārajiem ieguldījumiem.
Pamatdoma ir vienkārša – akciju cenas mainās augšā/lejā, bet Tu regulāri pērc vienādas eiro summas apmērā gan pa zemu cenu, gan par augsto tādējādi mazinot sava portfeļa kopējās vērtības svārstību. Tas samazina risku nopirkt lielu daudzumu pa augstu cenu. Un tā kā akciju vērtībām ir tendence ilgtermiņā augt (ja nebankrotē), Tavas izredzes iegādāties attiecīgo akciju par relatīvi zemu cenu ir lielākas nekā pērkot visu vienā piegājienā. Pieņemot, ka nav iespējams uzminēt uz priekšu vislabāko/izdevīgāko brīdi, kad veikt ieguldījumu, šī stratēģija mazina risku veikt ieguldījumu galīgi nelaikā.
Es saprotu ka neizklausās gluži tik vilinoši kā Bitcoin entuziastu stāsti par milzu peļņu, bet pareiza ieguldīšana ir garlaicīga.
EVV labi strādā tieši jauniem portfeļiem, tāpēc ka te runa ir par regulārām iemaksām, kas visticamāk nespēs augt tikpat strauji kā portfeļa kopējā vērtība, ja vien Tev nav pieejami neizsmeļami līdzekli. Lieta tāda, ka portfeļa sākumā Tavas iemaksas veido būtisku daļu (%) Tava portfeļa. Pirmā iemaksa var būt 100% no portfeļa vērtības, otrā jau 47% utt.. Ja būsi labs un slinks investors, tad pēc 5+ gadiem tavas iemaksas veidos mazāk par 1% no tava portfeļa vērtības.
Nedaudz par šīs metodes efektivitāti
Šī ir viena no lietām, ko pilnīgi noteikti ikviens var pārbaudīt uz sevis izvēlēta ieguldījuma datiem, bet iesākumā izmantošu Morningstar 2019.gadā apkopotos datus par dolāra vidējās vērtības ietekmi uz ieguldītāju ienesīgumiem:
“Investor Return DCA (%)” atspoguļo EVV, “Investor Return (%)” ir variants, kad nopērk visu uzreiz un “Total Return (%)” ir attiecīgo ieguldījumu indeksa ienesīgums.
Rezultāti iegūti pieņemot, ka ieguldītājs regulāri ik mēnesi ieguldījis vienādu naudas summu katrā ieguldījumu fondā pretstatā ar ieguldītāju, kas veicis tāda pat apmēra ieguldījumu (saskatot visus ikmēneša ieguldījumus kopā), bet ieguldījis visu perioda sākumā, un salīdzinājumam dota arī trešā kolona ar aktīvu grupas ienesīgumu. Kā varam redzēt rezultāti nav viennozīmīgi. Manuprāt, to izskaidro portfeļa izmēra faktors – perioda sākumā regulāro iemaksu ietekme ir lielāka nekā perioda beigās. Iedomājies 10 gadu periodu, kur pirmie 7 gadi pavadītu ekonomikas izaugsmē un pēdējos 3 gados bijusi finanšu krīze. Šādos scenārijos EVV izmantošana novestu pie ļoti sliktiem rezultātiem salīdzinājumā ar sākotnēji ieguldītu visu summu.
2012.gada jūlijā Vanguard veica savu pētījumu (“Dollar-cost averaging just means taking risk later“) par šīs metodes spēju pārspēt tirgu jeb ieguldījuma veikšanu vienā summā izmantojot 60/40 portfeli (60% akcijas, 40% obligācijas) 3 dažādos tirgos: ASV, Lielbritānijas un Austrālijas. Tika pieņemts, ka iemaksas tiek veiktas pirmos 12 mēnešus līdz ir panākušas alternatīvo portfelis, kur viss tiek iegādāts uzreiz pirmajā mēnesī.
Rezultāti bija pārsteidzoši vienādi visos tirgos – EVV spēja pārspēt tirgus rezultātu vien 33% gadījumu.
Interesanti ka visos tirgos bija tendence šiem rezultātiem uzlaboties 100% obligāciju portfeļa gadījumā, bet ar atšķirīgiem panākumiem.
Pētījuma autoru skaidrojums šādiem rezultātiem ir tāds, ka tirgus cenām ir tendence augt un neieguldot 100% visus līdzekļus augšupejošas tendences sākumā, portfelis būtiski zaudē ienesīgumu.
Es tam piekrītu, bet manuprāt rezultātus ietekmē arī tas, ka iemaksas tiek veikts tikai pirmajā no 10 gadiem. Protams, ja tiek aplūkots 10 gadu portfelis, nevar veikt iemaksas visus 10 gadus, bet, manuprāt, pētījums privātajiem investoriem, kā Tu un es, būtu daudz interesantāks/aktuālāks, ja iemaksas tiktu veiktas pirmos 8 gadus, atstājot divus gadus kuros abi portfeļi būtu vienādi.
Pēdējais pētījums ko vēlējos parādīt tika veikts 2015.gada janvārī – “DOLLAR COST AVERAGING VS LUMP SUM: EVIDENCE FROM INVESTING SIMULATIONS ON REAL DATA“. Vari izlasīt visu pētījumu, lai to labāk izprastu, net es gribēju izcelt divas lietas salīdzinot Vienreizēja maksājuma investēšanu (Lump sum pētījumā apzīmēts kā LS) un dolārs vidējās vērtības investēšanu (Dollar cost averaging, kas darbā apzīmēts kā DCA).
Kā redzam, vidējās vērtības metode sniedz zemāku portfeļa ienesīgumu, bet ir būtiski zemākas svārstības (standart deviation kolonna). Īpaši liels riska samazinājums ir akciju portfeļos, kur vidējās vērtības samazinājums ir nedaudz mazāks kā fondu portfeļos.
Šajā diagrammām redzam ka sākotnējā ieguldījuma (LS) portfeļiem ir garāka aste gan augstāko vērtību, gan zemāko vērtību pusēs. Ja tas atbilst ienesīgumu sadalījumam, tas kalpo kā vēl viens apstiprinājums, ka EVV (tāpat kā DCA) būtiski ietekmē portfeļa risku. Ļoti žēl, ka šī pētījuma ietvaros pētnieki nepētīja portfeļa ikmēneša ienesīgumu sadalījumu.
Ar šiem pētījumiem es gribēju parādīt, ka EVV ir savas priekšrocības, kas parādās arī kopējā portfeļa ienesīgumā, bet ir savi trūkumi. Lai veidotu savu faktos balstītu viedokli par šo metodi, es ierosinu Tevi veikt pašam savu pētījumu uz tevis izvēlētiem instrumentiem. Es parādīšu piemēru uz Baltijas akcijām, bet iedrošinu Tevi mani pārbaudīt un sazināties ar mani, ja atrodi kļūdu manos aprēķinos.
Lūk piemērs uz mūsu pašu Olainfarm un ikmēneša iemaksām 50 eiro apmērā. Paņēmu ikmēneša cenas no Yahoo Finance.
Lai aprēķinātu EVV ienesīgumus vispirms nepieciešamas ir cenas un pozīcijas jeb cik akcijas mēs varam atļauties par mūsu ikmēneša iemaksu. Pozīciju aprēķinam izmanto ROUNDOWN(iemaksa/cena,0) funkciju iekš MS Excel.
Sākuma ieguldījuma gadījumā vienkārši sanāk pēdējo cenu dalīt ar pirmo. Pēc šīs metodoloģijas vari aprēķināt kumulatīvos ienesīgumus arī citām akcijām, lai salīdzinātu VEV efektu uz ienesīgumiem. Lūk es jau sagatavoju šos aprēķinus daļai Baltijas akciju laika periodam no 2002-12-31 līdz 2019-12-31 un pārvērtu ienesīgumus gada izteiksmē:
Kā vari novērot, 6 no 31 starpība ir zem -1%, kas nozīmē, ka lietot EVV nebija ienesīgāk kā ieguldīt visu uzreiz, bet 20 no 31 starpība ir virs 1%, kas ir samērā būtiski.
Man šeit ienesīgums sanāca samērā rožains. Varbūt Tev ir iespēja atrast šeit kļūdu. Es pats centos un man nesanāca, bet tas varētu būt tāpat, kā censties pašam savu diplomdarbu pārlasīt, imitējot spellcheck funkciju – 2/3 darba smadzenes reāli nelasa un to ko lasa, 90% uztver par pareizu autopilotā.
Es ar to negribu teikt ka 100% manos aprēķinos ir kļūda, es tikai gribu, lai Tu pats parēķini un pārliecinies – tas strādā vai nē. Priekšā pateikšu vien to, ka EVV pēc teorijas būtu jāstrādā vislabāk (bet ne vienmēr) tieši svārstīgos, straujos tirgos.
Kāpēc Tu, kā jauns investors, nelietosi “sākotnējā ieguldījuma” variantu
Tāpēc ka nav tik daudz naudas, lai uzreiz izveidotu portfeli, kuram nevajadzētu veikt regulāras iemaksas.
Jāatceras, ka sākotnējā ieguldījuma variants kā portfelis, ko mēs varētu veidot, arī nav nekāda medusmaize – visticamāk mums tādas naudas uz rokas nemaz nav un respektīvi veids kā to iegūt būtu ar kredītsaistību palīdzību, bet tur ir savas izmaksas. Neiedziļināšos, bet nav izdevīgi/prātīgi ņemt kredītu, lai ieguldītu.
Neesmu redzējis tādu statistiku, bet esmu drošs, ka absolūtais vairums privāto investoru veic regulāras piemaksas savam ieguldījumu portfelim. Tas gan uzreiz nenozīmē, ak viņi pielieto EVV metodi, jo tas nozīmētu, ka viņi katru iemaksu veic sistemātiski vienādās naudas summās vieniem un tiem pašiem ieguldījumiem.
EVV ir ļoti vienkārša metode, kad par to jārunā, bet reāli dzīvē varētu būt sarežģījumi. Pirmkārt jau emocionālie, kad jāpērk akcijas, kas uzlidojušas debesīs, otrkārt finansiālie, kad nav pieejama iespēja pirkt daļu no akcijas, bet akcijas cena ir pārāk liela, lai sadalītu iemaksu pareizajās proporcijās.
Abus šos šķēršļus var pārvarēt ar automātisko ieguldījumu un vērtspapīru daļu pirkšanu, ja tādi Tev pieejami. No savas pieredzes zinu, ka Latvijā dzīvojošajiem abus no šiem pakalpojumiem piedāvā Revolut. Bankas kā SEB un Swedbank piedāvā automātiskos ieguldījumus, bet šī raksta tapšanas brīdī nav iespējams iegādāties vērtspapīru daļas. Cerams ar laiku viss mainīsies.
Kā Tu to reāli vari ieviest, ja vari atļauties vien 50-100 eiro ikmēneša iemaksām?
Te ir divi varianti: dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu vai bankas piedāvāts regulārs fondu pirkšanas pakalpojums. Pirmajā variantā viss ir pavisam vienkārši – parakstīji līgumu ar attiecīgo apdrošinātāju un uztaisīji regulāri maksājumu. Tas gan nebūs EVV, bet tālāk visu izdarīs Tavā vietā. Tu nekontrolēsi ieguldījumus un negūsi pieredzi veidojot ieguldījumus – iemaņas, kas tuvāk vecumdienām varētu noderēt. Ja šajā variantā kaut kas nav skaidrs, droši raksti komentārā vai sociālajos tīklos. Ja būs interese pastāstīšu detalizētāk.
Otrs variants ir izmantot banku piedāvājumus ar samazinātu komisijas maksu. Apskatīsim SEB un Swedbank variantus.
SEB
SEB piedāvā iespēju iegādāties kādu no viņu 20+ fondiem ar dažādām opcijam regularitātes (mēneša, ceturkšņa, gada). Un labākais ir tas, ka netiek ņemta komisija un ir iespēja iegādāties fonda daļas, jebkādas naudas summas apmērā. Vari sākt kaut ar 10 eiro/mēnesoī vienam fondam.
Manuprāt, vienīgais trūkums šeit ir šī fondu izvēle. Atsevišķi fondi izskatās pēc sektoru fondiem, citi pēc motīvu un vēl citi pēc kopējā tirgus fondiem, bet būtībā tie visi tiek optimizēti pēc fondu pārvaldītāju ieskatiem. Kādi tie ieskati būs, grūti prognozēt, līdz ar to grūti veidot savu portfeļa optimizāciju ar šādiem fondiem. Man labāk patiktu ETF tipa fondi, kur fonds seko tam, kam tas seko un ir skaidri definēta nemainīga metodoloģija kā tiek sadalīti svari fondā.
Swedbank
Swedbank arī piedāvā regulārus ieguldījumus savos fondos, bet ar krietni ierobežotāku klāstu. Tam ir savi iemesli, bet šobrīd tos nedrīkstu atklāt, bet nākotnē fondu klāsts būs daudz plašāks.
Pozitīva atšķirība no SEB regulārās fondu pirkšanas ir tā, ka šeit mēs varam noteikt ieguldījumu svaru, kas to padara par ideālu EVV rīku ar ko iestartēt savu portfeli, ja vēlies izmantot.
Trešais variants adrenalīna cienītājiem
Viens variants, ko nepieminēju mazo iemaksu gadījumā, ir ieguldījumi Baltijas uzņēmumu akcijās. Swedbank piedāvā pirkt/pārdot Baltijas akcijas bez jebkādas komisijas maksas. Kāpēc tas ir adrenalīna cienītajiem? Papēti akcijas cenu kustību šīm akcijām. Pilnu sarakstu vari redzēt NASDAQ Baltic mājaslapā.
Pētot akciju kustības, Tu redzēsi ka tas spēj pēkšņi uzlekt debesis un nokrist teju līdz nullei. Ne kuram katram ir dūša tādā karuselī noturēties. Ir protams arī vairāk vai mazāk stabili uzņēmumi, bet izvēle samērā šaura. No otras puses, šīs akcijas var piedāvāt samērā labu diversifikāciju tavām starptautisko fondu portfelim.
Par Baltijas akciju portfeļiem mēs vēl runāsim, bet citos rakstos.
Ieguvumi un kritika
Ieguvumi
- Tas samazina risku ieguldīt visu naudu tirgus augstākajā punktā
- Tas samazina portfeļa svārstīgumu jeb tirgus risku
- No psiholoģijas viedokļa tas samazina sāpīgās emocijas, kad tiek palaists garām labs pirkuma laiks
- Samazina emocionālo investora spriedzi
- Piemērots jaunajiem/nepieredzējušiem investoriem
Kritika
- Netiek gūta maksimālā peļņa, ko investors varētu gūt (no saviem pareizajiem minējumiem par savu ieguldījumu nākotni)
- Ja tiek piemērota komisija par investīciju pirkšanu, EVV būs lieli relatīvai zaudējumi dēļ komisijām.
Paldies ka izlasīji šo rakstu un ēru ka Tev patika. Ja vēlies atstāt kādu komentāru, tad droši dari tā un lūdzu iesaki šo rakstu draugiem, ja Tev tas šķita noderīgs.
- Individuālie investori 2023. gadā: sniegums, tendences un izaicinājumi
- Kā veidot iekrājumus, dzīvojot no algas līdz algai?
- Nozaru žonglēšana peļņas maksimizēšanai: statistikas modeļu izmantošana nozaru rotācijas stratēģijai ar Python piemēriem
- Kredītsaistību pārvaldība
- Māksla izvēlēties augošas akcijas: kā atrast nozares, kas pieaugs akciju tirgū
Ceļā uz finansiālu neatkarību 